Pēdējā pietura pirms došanās mājup

Publicēts: 08.05.2018

[autors Franzi] Mēs pēdējo reizi brokastojām uz Koh Phangan ar skatu uz jūru un izrakstījāmies. Neilgi pēc tam ieradās pikaps. Pa ceļam uz ostu Thong Sala piestājām dažās viesnīcās un savācām vēl ceļotājus. Ierodoties ostā, atkal bija jāgaida.

Lielā autostāvvietā tieši pie ostas mēs pēc tam novērojām kaut ko mums ārkārtīgi dīvainu: vietējie iedzīvotāji uzmundrināja dažus būros ievietotos putnus. Putni bija pakārti būros divās rindās. Vietējie iedzīvotāji divās komandās stāvēja putnu būrīšu priekšā un uzmundrināja dzīvniekus. Tiesnesis apturēja laiku un vienu reizi nosvilpa gan sākumā, gan beigās. Viena komanda vienmēr bija priecīga pie finālsvilpes, taču mēs joprojām neesam īsti pārliecināti, kāpēc tieši viņi bija laimīgi. Bija kaut kā smieklīgi skatīties un pagāja mūsu gaidīšanas laiks ostā.

Kad beidzot tika izsaukts mūsu galamērķis, devāmies uz prāmi. Daži pasažieri izkāpa, bet daudzi atkal iekāpa. Pa ceļam prāmis apstājās Koh Samui, lai izkrautu un savāktu pasažierus. Brauciens ar prāmi bija ļoti gluds un pēc gandrīz 4 stundām mums atkal bija zeme zem kājām. Atkarībā no galamērķa mūs sadalīja autobusos un ar autobusu braucām vēl 3 stundas līdz dzelzceļa stacijai Surat Thani, kur mums bija jāgaida vēl 3 stundas, līdz aties mūsu vilciens. Tā nu mēs apsēdāmies mazā kafejnīcā tieši pie dzelzceļa stacijas, kaut ko dzērām un ēdām un turpinājām skatīties mūsu seriālus.

*Dzelzceļa stacija Surat Thani*

Pēc neilga laika līdz vilciena atiešanai mēs devāmies uz peronu. Gaidījām un gaidījām, bet kādu laiku nebija vilciena un netika sniegts neviens paziņojums. Pēc kāda laika beidzot tika paziņots par vilcienu, mēs neko nesapratām, izņemot "Bangkoku" un pieņēmām, ka tas ir mūsu vilciens. Bet, kad vilciens iebrauca, mēs bijām mazliet apmulsuši: tas bija pavisam cits vilciena numurs, nekā norādīts mūsu biļetē, un tas nebija guļamvilciens. Mēs pārbaudījāmies ar stacijas darbiniekiem un mums ļāva saprast, ka nākamais pienāks mūsu vilciens. Faktiski nākamā vilciena numurs sakrita ar mūsu biļetē norādīto numuru, un mēs iekāpām īstajā vagonā, lai meklētu savas gultas. Mēs nolikām savu bagāžu un iekārtojāmies ērti. Gultas izrādījās ērtākas nekā gaidīts. Atšķirībā no nakts autobusa, nakts vilcienā ir pareizi matrači (ja nu vienīgi diezgan plāni) un spilveni ar atsevišķu aizkaru katrai gultai priekšā. Ar nelielu kavēšanos vilciens aizbrauca Bangkokas virzienā.

Mēs jau bijām meklējuši labāko veidu, kā nokļūt mūsu viesnīcā, un devāmies meklēt Skytrain, kuru nevarējām atrast. Nācās noskaidrot, ka Skytrain nav, tikai pazemes – laikam kaut ko nepareizi uzmeklējām vai nepareizi izlasījām. Ar metro nobraucām 3 stacijas un tad pārsēdāmies uz Skytrain, ar kuru arī braucām 2 stacijas. Izsalkuši devāmies uz viesnīcu. Pa ceļam piestājām kafejnīcā, lai paēstu (150 Bahti no cilvēka = €3.95). Vienlaikus izmantojam iespēju un bezmaksas WiFi, lai reģistrētos lidojumam atpakaļ uz Frankfurti. Pastiprinājušies, pēdējās 15 minūtes devāmies uz viesnīcu. Iegriezāmies uz ielas un visur piedāvāja drēbes, gandrīz kā tirgū. Nedaudz par to pārsteigti, mēs turpinājām staigāt, taču ieeju viesnīcā nebija viegli atrast. Viņš atradās starp visiem stendiem, un tas nokāpa dažus pakāpienus. Tad bija jābrauc ar liftu uz 6. stāvu, kur bija reģistratūra.