Igaunijas ziemeļu piekraste

Pēc 7 dienām Somijas un Igaunijas galvaspilsētās ir pienācis laiks dabai!

Atkal pamanījām, kāda ir atšķirība starp dzīvi pilsētā un ārpus tās. Tikai mums atvaļinājumā.

Protams, jūs izbaudāt lielās pilsētas ērtības ar visiem tās restorānu, apskates objektu un tā tālāk piedāvājumiem. Taču atkal esam arī apzinājušies, ka dzīve pilsētā ir daudz saspringtāka un raibāka.

Cilvēki viens otram pievērš mazāk uzmanības, un anonimitāte ir jūtama.

Tāpēc mēs bijām priecīgi, kad atstājām Tallinas pilsētas robežu, dodoties uz rietumiem un satraukti par to, kas gaidāms.

Pilsēta ne vienmēr reprezentē valsts un sabiedrības stāvokli. Tiesa, Igaunija no bijušās Padomju Savienības atdalījās pirms 30 gadiem, taču mēs jau Tallinā pamanījām, ka valstī ir daudz krievu un viņi uztur tādu kā paralēlu sabiedrību. Bet tas nāk arī no abām pusēm. Paskatīsimies, kā tas izskatās citur.

Mūsu pirmā pietura ir ūdenskritums Keila-Joa.

Tiešām jauka vieta un laba pastaigai. Bet Henrijam vienkārši tas nemaz nelikās un sacēla nelielu traci. Viņš gribēja darīt savu lietu. Ja jūs pēc tam ļāvāt viņam, rezultāts bija plakana sarža par excellence.

Skaļa kliegšana un apziņa, ka gājiens nebija īstais šai dienai, mūs atveda dažus kilometrus tālāk līdz guļamvietai.

Igaunijas mežstrādnieks (RMK) ir ierīkojis skaistus kempingus un pārgājienu takas bezmaksas lietošanai visā valstī un laipni izveidojis arī lietotni.

Ar pateicību pieņemam piedāvājumu un ceram uz jauku laukumu, pašā jūras krastā.

Šeit pavadījām arī savu pirmo īsto pludmales dienu un izbaudījām ideālos laikapstākļus.

Nākamajā dienā devāmies tālāk uz nākamo RMK stāvvietu Perakīlā

Pa ceļam iegriezāmies jaukā kafejnīcā, nopirkām svaigu maizi un citus paštaisītus labumus.

Atlikušo dienas daļu atvēsinājāmies pludmalē. Mēs ar Anniku pirmo reizi bijām peldēties Baltijas jūrā, un Henrijs arvien vairāk draudzējas ar jūru. Vakarā stāvvieta pēkšņi bija pilna. Mēs sev jautājām, kāpēc, un tad sapratām, ka ir piektdiena. Nedēļas dienām mums vairs nav nekādas nozīmes. Arī labs ieskats.

Līdz šim satiktie igauņi pret mums ir diezgan noraidoši. Mēs vēl nezinām, vai tas ir tāpēc, ka esam vācieši, vai arī viņi – tāpat kā somi – ir diezgan atturīga tauta. Turpināsim uzraudzīt...

...mēs noteikti neļaujam tam sevi noslogot un baudām brīnišķīgo vakara sauli.

20. jūlijā varēju nosvinēt savu 33. dzimšanas dienu. Pēc piecelšanās mani uzreiz pārsteidza brīnišķīgi klāts galds. Bija arī garda Marijas Katrīnas kūka. Mēs to bijām nopirkuši kafejnīcā iepriekšējā dienā. Par kūku ir pat leģenda, taču tas šeit pārsniegtu darbības jomu.

Pēc brokastīm vislabākajā laikā gribējām doties uz pludmali. Gatavošanās aizņēma tikai 1 stundu un pēc 15 minūtēm atstāja pludmali, jo Henrijs ir pārāk noguris :)

Zinājām, kā sev palīdzēt, iepakojām bērnu Kraksē un devāmies nelielā pārgājienā. Kā jau dzimšanas dienā ar Schnapszahl pienākas, mūsu bagāžā bija kārtīgs vīna šprice. Šis bija relaksējošs pārgājiens.

Tad atkal vakarā uz pludmali garšīgi paēst. Tas viss vislabākajos laikapstākļos. Labāku dienu nevarēju iedomāties.

Paldies arī visiem par apsveikumiem. Es biju ļoti priecīga, cik daudz cilvēku domāja par mani!

Ole